131 KG Izaicinājums: Kā Apturēt Milzīgo Pārtikas Izšķērdēšanu Latvijā?

Iedomājieties smagu ledusskapi vai pat pieaugušu pandu. Tagad iedomājieties šo svaru – aptuveni 131 kilogramu – pārtikā. Šokējoši, bet tieši tik daudz pārtikas atkritumu, pēc “Eurostat” datiem par 2022. gadu, Eiropas Savienībā vidēji radīja katrs iedzīvotājs. Kopumā tas veido astronomisku skaitli – 58 miljonus tonnu gadā. Lai gan vairāk nekā puse šo pārtikas atkritumu rodas mājsaimniecībās, problēma ir daudz plašāka un skar mūs visus – īpaši uzņēmumus, kas ikdienā strādā ar pārtiku.

Latvijā šīs problēmas apmērus un specifiku šobrīd padziļināti pēta Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU). Viņu mērķis ir, veicot vairākas aptaujas, noskaidrot mūsu iedzīvotāju paradumus, ēdināšanas uzņēmumu iesaisti un ražotāju iniciatīvas, lai izstrādātu konkrētus priekšlikumus situācijas uzlabošanai un pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai.

Vairāk Nekā Tikai Izmesta Pārtika: Slēptās Resursu Izmaksas

Kad mēs izmetam pārtiku, mēs neizmetam tikai pašu produktu. Mēs izmetam visus resursus, kas tika ieguldīti tā radīšanā – sākot no lauka līdz mūsu galdam. LBTU pētniece Ilze Beitāne to lieliski ilustrē ar piena pakas piemēru:

“No mājsaimniecības viedokļa es izmetu, piemēram, vienu piena paku ārā, bet, ja paskatāmies visu atpakaļ – tas piens tika kaut kur iegūts, visa ražošana. Pirmkārt, no govs ir iegūts piens, tālāk tas piens ir gājis uz pārtikas ražošanas uzņēmumu, kur ir sterilizēts, ir attiecīgi sterilizēts vai pasterizēts, iepakots un tā tālāk. Milzīgs resurss ir ieguldīts, lai mēs rezultātā iegūtu vienu paku piena. Rezultātā mēs vieglprātīgi to beigās izmetam ārā.”

Padomāsim konkrētāk par šiem "milzīgajiem resursiem", kas tiek izšķērdēti kopā ar pārtiku:

• Ūdens: Lauksaimniecība ir viena no ūdensietilpīgākajām nozarēm. Piemēram, viena kilograma liellopa gaļas ražošanai nepieciešami aptuveni 15 000 litri ūdens! Arī augu valsts produktiem – maizei, dārzeņiem – nepieciešami simtiem litru ūdens uz kilogramu.
• Zeme: Lai audzētu pārtiku, ir vajadzīga auglīga zeme. Izšķērdējot pārtiku, mēs lieki noslogojam vērtīgas zemes platības un veicinām dabas resursu noplicināšanu.
• Enerģija: Milzīgs enerģijas patēriņš ir visos posmos – audzēšanā (tehnika, mēslojums), ražošanā, pārstrādē, transportēšanā un īpaši uzglabāšanā (saldētavas, ledusskapji).
• Darbs: Neskaitāmas cilvēku stundas un pūles tiek ieguldītas visā pārtikas ceļā. Izmetot pārtiku, mēs noniecinām šo darbu.
• Emisijas: Pārtikas ražošana un transports rada ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Turklāt, pārtikas atkritumiem sadaloties poligonos bez skābekļa piekļuves, izdalās metāns (CH4) – gāze ar daudzkārt spēcīgāku sildošo efektu nekā CO2.

Kā norāda LBTU pētniece, bieži vien valda attieksme "tas šobrīd uz mani neattiecas". Taču Eiropas Zaļais kurss un globālie ilgtspējas mērķi mums skaidri atgādina – mums ir jārūpējas par vidi nākamajām paaudzēm. Pārtikas izšķērdēšanas samazināšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā ikviens no mums un katrs uzņēmums var sniegt savu ieguldījumu.

Biznesa Dilemma: Izmest vai Nopelnīt?

Lai gan mājsaimniecības rada lielāko daļu pārtikas atkritumu apjoma, restorāni, kafejnīcas, veikali un ražotāji saskaras ar šo problēmu katru dienu īpaši koncentrētā veidā. Pārpalikumi no dienas piedāvājuma, produkti ar tuvojošos derīguma termiņu, sezonas preču pārpalikumi, estētiski "nepareizi" dārzeņi vai augļi – tas viss ātri var pārvērsties zaudējumos.

Izmest pārtiku uzņēmumam nozīmē daudz vairāk nekā tikai zaudēt produkta iepirkuma vērtību. Tas nozīmē arī:

• Zaudētas izmaksas par darbinieku laiku (produktu sagatavošana, apstrāde, norakstīšana).
• Zaudētas enerģijas izmaksas (produktu uzglabāšana ledusskapjos/saldētavās, gatavošana).
• Papildu izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu un izvešanu.

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus par 50% uz vienu iedzīvotāju gan mazumtirdzniecībā, gan patērētāju līmenī – rada papildu motivāciju (un drīzumā, iespējams, arī prasības) rīkoties ne tikai indivīdiem, bet īpaši uzņēmumiem. Bet kā to izdarīt gudri un efektīvi?

Foodhero: Tavs Partneris Cīņā Pret Izšķērdēšanu (un par Peļņu!)

Šeit spēlē ienāk Foodhero. Mēs esam platforma un lietotne, kas savieno uzņēmumus ar kvalitatīviem pārtikas pārpalikumiem ar pircējiem, kuri meklē gardas maltītes vai produktus par izdevīgāku cenu. Mēs piedāvājam vienkāršu un efektīvu risinājumu, kas pārvērš potenciālos zaudējumus reālos ieguvumos – gan videi, gan biznesam.

Kā Foodhero palīdz Tavam biznesam kļūt par pārtikas glābēju?

1. Samazina pārtikas atkritumus: Acīmredzamākais ieguvums – mazāk pārtikas nonāk atkritumu tvertnēs, palīdzot tavam uzņēmumam kļūt videi draudzīgākam un sasniegt ilgtspējas mērķus.
2. Atgūst daļu izmaksu un ģenerē papildu ienākumus: Pārdodot pārpalikumus caur Foodhero, tu atgūsti daļu no ieguldītajiem līdzekļiem produktos, kas citādi tiktu norakstīti zaudējumos. Bieži vien saglabāt pārtiku un pārdot to ar atlaidi caur Foodhero ir finansiāli izdevīgāk nekā maksāt par tās uzglabāšanu un izmešanu.
3. Piesaista jaunus klientus: Lietotāji, kas iepazīst tavu kafejnīcu, veikalu vai restorānu caur Foodhero "pārsteiguma maisiņu" par labu cenu, visticamāk, atgriezīsies arī, lai iegādātos produktus par pilnu cenu. Tā ir lieliska mārketinga iespēja!
4. Uzlabo zīmola tēlu: Parādi saviem klientiem, partneriem un sabiedrībai, ka esi atbildīgs un ilgtspējīgs uzņēmums. Tas kļūst par arvien nozīmīgāku faktoru patērētāju izvēlē.
5. Vienkāršs un ērts process: Pievienot piedāvājumus Foodhero partneru lietotnē ir ātri, ērti un neprasa lielus papildu resursus.

Kopā Mēs Varam Vairāk: Apzināšanās un Rīcība

Pirmais solis, kā uzsver LBTU pētniece, ir apzināšanās. Ir svarīgi runāt par pārtikas izšķērdēšanas patiesajiem mērogiem un tās ietekmi uz mūsu planētu un maciņiem. Katrs no mums var sākt ar savu iepirkšanās un patēriņa paradumu izvērtēšanu.

Vienlaikus, atbalstot uzņēmumus, kas aktīvi cīnās pret izšķērdēšanu, mēs kopīgi veicinām pozitīvas pārmaiņas visā pārtikas sistēmā. Izmantojot Foodhero lietotni kā patērētājs, tu ne tikai ietaupi naudu un atklāj jaunus garšas piedzīvojumus, bet arī tieši atbalsti vietējos uzņēmumus viņu ceļā uz ilgtspējīgāku saimniekošanu.

Lai iegūtu precīzākus datus par situāciju Latvijā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte joprojām aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties viņu aptaujā (meklējiet informāciju LBTU mājaslapā), lai palīdzētu labāk izprast problēmu un rast mērķētus risinājumus.

Secinājums: Pārvērtīsim Izaicinājumu Iespējā

Tie 131 kilograms pārtikas atkritumu gadā uz cilvēku nav tikai sausa statistika – tas ir milzīgs izaicinājums mūsu videi, ekonomikai un nākotnes pārtikas nodrošinājumam. Bet tas ir arī milzīga iespēja rīkoties gudrāk, efektīvāk un atbildīgāk.

Foodhero aicina visus restorānus, kafejnīcas, veikalus, maiznīcas un ražotājus Latvijā pievienoties mūsu augošajai kustībai. Pārvērtīsim jūsu pārpalikumus gardās maltītēs apmierinātiem pircējiem un papildu ieņēmumos – jūsu biznesam. Kopā mēs varam būtiski samazināt pārtikas izšķērdēšanu Latvijā un veidot zaļāku, ilgtspējīgāku nākotni mums visiem.

Esi daļa no risinājuma, nevis problēmas. Pievienojies Foodhero partneru tīklam jau šodien un sāc glābt pārtiku – un pelnīt!